Esam priecīgi paziņot, ka Poligon 1 komanda tuvākajā laikā plāno jaunas lāzertaga arēnas atveršanu Rīgā. Mūsu izvēle krita uz rūpnīcas "Radiotehnika RRR" telpām. Zemāk piedāvājam iepazīsties ar rūpnīcas vēsturi.
Kā viss sākās
1926. gada septembrī uzņēmējs Ābrams Leibovics no varasiestādēm saņēma atļauju ražot radiouztvērējus atbilstoši iepriekš apstiprinātām shēmām. Tādējādi tika izveidota jauna akciju sabiedrība „Ābrama Leibovica foto radio centrāle”, kas oficiāli darbību uzsāka 1928. gada 1. janvārī. Tāpēc arī Rīgas radiorūpnīcas dzimšanas diena tiek svinēta šajā datumā.
Rūpnīcas „RRR” izveidošana ir interesanta ar to, ka tā radās uz divu privātu uzņēmumu bāzes. Papildus valstij piederošajai fabrikai „VEF”, privātajai a/s „Foto - Radio - Centrāle Ā. Leibovics”, kā arī virknei mazu darbnīcu trīsdesmito gadu sākumā tirgū ienāca ļoti kvalitatīvu augstākās kategorijas radiouztvērēju ražotājs a/s „Apsītis un Žukovskis”. Lai gan Apsīša uzņēmums bija mazāks par pārējiem diviem un darbību sāka vēlāk, šīs firmas nozīme un ieguldījums rūpnīcas „RRR” vēsturē ir lielāks, nekā A. Leibovica uzņēmuma devums. Aleksandru Apsīti var uzskatīt par otro „Radiotehnikas” dibinātāju. Vienlaikus Apsītis bija tas, kurš vācu okupācijas laikā izglāba rūpnīcas iekārtas, bet vēlāk kļuva arī par tās direktoru. Apsītis, atšķirībā no komersanta Leibovica, pats bija labs radiotehniķis, kurš vēlāk padomju Latvijā kļuva par slavenu radio speciālistu. Viņa fabrika kļuva par pirmklasīgu augstas kategorijas un izcilas kvalitātes konstruktoru un izstrādātāju kadru kalvi. Tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas pēc kara palīdzēja Rīgas Radiorūpnīcai kļūt par vadošu savas nozares uzņēmumu ne vien Latvijā, bet visā Padomju Savienībā.
Ražošanas attīstība
Atklātā akciju sabiedrība „A. Apsītis un F. Žukovskis” tika dibināta 1934. gadā. Iesākumā darbnīcas un veikals atradās Vecrīgā, bet 1938. gadā pārcēlās uz jaunu īpaši ražošanas vajadzībām būvētu divstāvu ēku Pārdaugavā, Dārza ielā 16. Pastāvēšanas laikā šī firma radīja ap 20 radiouztvērēju modeļus.
1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāca padomju karaspēks, un drīzumā tika nodibināta padomju vara. Privātās kompānijas, tai skaitā tās, kas ražoja radiouztvērējus, tika nacionalizētas un apvienotas. Leibovica firmu apvienoja ar jau nacionalizēto uzņēmumu „Nikolajs Klemptners” un nosauca par „Radiopionieri”. Savukārt vēlāk, vācu okupācijas laikā, jau nacionalizētais Aleksandra Apsīša uzņēmums „Radiotehnika” tika apvienots ar „Radiopionieri”, un visi šie uzņēmumi tika nosaukti par „Telefunken Gerätewerk Riga”.
Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā apvienotie uzņēmumi radioaparātu ražošanu neturpināja. 
Par izpilddirektoru iecēla vācbaltieti Blaubergu, bet Apsītis ieņēma tehniskā vadītāja amatu. Galvenā uzmanība un resursi tika mobilizēti armijas sakaru līdzekļu un artilērijas optikas piederumu ražošanai. Beidzoties karam, uzņēmumus pamatā izveda uz Vāciju, taču, pateicoties Aleksandra Apsīša pūlēm, 1944. gada rudenī lielāko daļu iekārtu izdevās saglabāt. Apvienotās rūpnīcas tā paša gada oktobrī tika nosauktas par „Latvijas PSR Vietējās rūpniecības tautas komisariāta rūpnīcu Radiotehnika”.
Otrā pasaules kara sekas
1944. gada novembrī uzņēmums bija gatavs atsākt ražošanu, taču atjaunotās rūpnīcas pirmā produkcija bija skrūves tilta pār Daugavu remontam, kas bija cietis kara laikā. Jāpiebilst, ka pēc kara beigām uzņēmums tika pārdēvēts par „Latvijas PSR Vietējās rūpniecības tautas komisariāta Metāla un presēšanas tresta rūpnīcu Radiotehnika”.
1945. gada pēdējā ceturksnī rūpnīcā tika atjaunota radioaparatūras ražošana. Rūpnīca kļuva par „Latvijas PSR Vietējās rūpniecības ministrijas rūpnīcu „Radiotehnika””. Tika ražoti reproduktori, abonentu transformatori, pastiprinātāji. Tika apgūta radiopārraižu translācijas pa telefona līnijām aparatūras ražošana.
1947. gadā tika uzbūvēta jauna ēka eksperimentālajam un remonta mehāniskajam ceham. Pēc gada tika uzcelts galvanizācijas cehs, bet 1951. gadā – radio kastu cehs (par radio kastēm šajā rūpnīcā vienmēr tikuši saukti radiouztvērēju korpusi). Vēl pēc gada tika uzcelts montāžas cehs.
1949. gadā tika uzsākta bateriju uztvērēja „Rīga B-912” ražošana, kas bija paredzēts lauku rajoniem.
Kardinālas pārmaiņas
1951. gada 13. oktobrī rūpnīcu nosauca Aleksandra Popova vārdā. Līdz ar to tās nosaukums bija „Latvijas PSR Vietējās rūpniecības ministrijas A. Popova Rīgas Radiorūpnīca”. Sakrita tā, ka tā laika varasiestādes apsūdzēja Aleksandru Apsīti par jauno sistēmu darbības problēmām. 1952. Gadā viņu pazemināja amatā un apcietināja. Pēc kāda laika, pateicoties slavena Latvijas kompartijas ierēdņa pūlēm, viņu atbrīvoja, taču četri ieslodzījumā pavadītie mēneši bija viņu ietekmējuši gan fiziski, gan morāli. Rūpnīcā viņš vairs neatgriezās.
Kopš 1970. gada 2. decembra rūpnīca ietilpa ražošanas apvienībā „Radiotehnika”. Tajā kā galvenais uzņēmums ietilpa A. Popova Rīgas Radiorūpnīca „RRR”, Rīgas Elektromehāniskā rūpnīca „REMR”, kas ražoja elektriskos atskaņotājus, Kandavas radiorūpnīca (dibināta 1963. gadā, ražoja pārnēsājamos radioaparātus) un 1960. gadā dibinātais konstruktoru birojs „Orbīta”.
1971. gada 11. februārī PSRS Augstākās padomes prezidijs Rīgas Radiorūpnīcu apbalvoja ar darba sarkanā karoga ordeni. Lielā oktobra 60. gadadienai rūpnīcas komanda sagatavoja dāvanu – pirmās kategorijas tranzistoruztvērēju „Neptūns”, ar kuru varēja uztvert raidījumus garo, īso un ultraīso viļņu diapazonā. Tomēr masveida ražošanā šis, kā arī vairāki citi izstrādājumi veselas virknes iemeslu dēļ nenokļuva.
Jauns radiotehnikas komplekss Imantā pēdējos darbības gados
Septiņdesmitajos gados lielākā daļa ražošanas tika pārcelta uz jaunu kompleksu Imantā. Līdz PSRS sabrukumam rūpnīcā tika izstrādāti un lielos daudzumos saražoti vairāki desmiti dažādu uztvērēju, radiolu un citas aparatūras modeļu vietējam tirgum un eksportam. To ārējā apdare un kvalitāte vienmēr bija visaugstākajā līmenī. Vissekmīgākais periods rūpnīcai bija astoņdesmito gadu beigās, kas ražošanas apvienībā „Radiotehnika” strādāja aptuveni 16.000 cilvēku. Apvienībā kā galvenais uzņēmums ietilpa A. Popova Radiorūpnīca, konstruktoru birojs „Orbīta”, Rīgas Elektromehāniskā rūpnīca „REMR”, Kandavas radiorūpnīca un mikroelektronikas rūpnīca „Emira”. Šajos gados apvienība „Radiotehnika” saražoja apmēram 35 % visas padomju audio tehnikas. Gada laikā konveijerus atstāja apmēram miljons dažādu radioaparatūra vienību un apmēram 1,3 miljoni akustisko sistēmu. Šajos gados Latvija, rēķinot saražoto uztvērēju skaitu uz iedzīvotāju, apsteidza pat Japānu.
1990. gadu var uzskatīt par pēdējo, ko rūpnīca pavadīja normālā darba režīmā. Līdz ar Latvijas neatkarību sākās ekonomiskās reformas un rūpniecības pārstrukturēšana, kas ne vienmēr bija labvēlīga un kam bija tālejošas sekas.
1992. gada janvārī Latvijas Rūpniecības un enerģētikas ministrija veica strukturālas izmaiņas ražošanas apvienībā „Radiotehnika”, un tā tika izformēta, līdz ar ko katra „Radiotehnikā” ietilpstošā kompānija ieguva autonomu statusu. Līdz ar to ražīgums krasi kritās, no austrumiem tika ievestas patēriņa preces, kas zemo cenu un košā dizaina dēļ ātri guva plašu pieprasījumu. Pakāpeniski paaugstinājās cenas izejvielām un komplektējošajām daļām, kas tika ražotas citās bijušās PSRS republikās. Konstruktoru birojs vairs netika finansēts un līdz ar to nespēja izstrādāt jaunus modeļus rūpnīcai. Inflācija izraisīja produkcijas cenu pieaugumu, un līdz ar to tā netika realizēta un morāli novecoja. Palielinājās algas parādi rūpnīcas darbiniekiem. Darbinieki atstāja rūpnīcu.
Mūsdienas un jauna lāzertaga arēna
Mūsdienās par „Radiotehnikas” pārmantotāju kļuvusi kompānija „VEF Radiotehnika RRR”. Tā izveidota 1998. gada septembrī, kad Privatizācijas aģentūra sagatavoja VAS „Radiotehnika RRR” privatizācijas noteikumus. Izsolē kompāniju par augstāko cenu nopirka Eduards Maļejevs un Jurijs Maļejevs. Daļu akciju iegādājās arī kompānijas darbinieki. Tādējādi tika izveidota privāta kompānija „VEF Radiotehnika RRR”.
Mūsdienās reti kurš noticēs, ka Radiorūpnīcas teritorijā reiz strādāja daudz darbinieku un tika radīts milzīgs daudzums radioaparatūras. Tukšajai ēkai beidzot ir rasts pielietojums – šobrīd ir uzsākts tirdzniecības un izklaides centra izveides projekts. Saistībā ar daudzskaitlīgiem jautājumiem par iespēju Rīgā rīkot lāzertaga spēles kompānija Poligon 1 pēc ilgiem piemērotas vietas meklējumiem izdarīja savu izvēli par labu bijušajai „Radiotehnika RRR” rūpnīcai un drīzumā iepriecinās rīdziniekus ar jaunu lāzertaga arēnu!
Sekojiet mūsu jaunumiem lai uzzināt par arēnas atklāšanu!
